Pēdējā laikā pacienti uzdod daudz jautājumu par mūsdienās tik populāro pārtraukto badošanos, gavēšanu jeb, kā to smalki dēvē, fastingu (no angļu valodas – intermittent fasting). Vai un kā to pielietot ikdienā, kādi ieguvumi veselībai iespējami, ievērojot šādu ēšanas režīmu, vai nevaram nodarīt sev pāri, jo kopš mazotnes taču esam mācīti ēst regulāri – vismaz trīs reizes dienā? Šajā rakstā mēģināšu rast atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, balstoties uz pieejamiem zinātniskiem pētījumiem.
Badošanās kā viens no ēšanas režīmiem nav jauna pieeja. Cilvēki jau izsenis gavējuši – ieturējuši ilgākas pauzes starp ēdienreizēm. Ja salīdzinām sevi ar mūsu senčiem, viņiem ikdienā nebija pieejamas maltītes trīs reizes dienā ar papildu uzkodām, tāpat arī viņu dzīvesveids bija daudz kustīgāks nekā mums – pirmatnējiem cilvēkiem bija jārūpējas par ēdiena sagādāšanu un aizsargāšanos no ienaidniekiem. Laikam ejot, saprātīgais cilvēks (Homo sapiens) piedzīvoja evolucionāras pārmaiņas: pilnveidojās centrālā nervu sistēma, viņš spēja pielāgoties dažādiem vides faktoriem. Cilvēks kļuva radošs, apveltīts ar iztēli. Viņam attīstījās valoda un fiziskās spējas. Pārvietojoties un izmantojot savu muskuļu spēku, cilvēks iemācījās medīt un kolonizēt lielas teritorijas.
Kāpēc tieši šobrīd, kad lielākajai daļai cilvēku pārtika ir pieejama, badošanās ir kļuvusi par tik aktuālu tēmu? Domājams, tas ir saistīts ar 2019. gada nogalē žurnālā The New England Journal of Medicine publicēto Rafaēla de Kabo (Rafael de Cabo) un Marka P. Metsona rakstu. Tajā secināts, ka pārtrauktā badošanās varētu sniegt uzlabojumus vairāku veselības stāvokļu, tostarp aptaukošanās, cukura diabēta, kardiovaskulāro, onkoloģisko un neiroloģisko slimību, gadījumā. Pētījumos ar dzīvniekiem tika novērots, ka pārtrauktās badošanās dēļ tiem uzlabojās veselība un pagarinājās dzīvildze, turpretī klīniskajos pētījumos tika aprakstītas lielākoties īstermiņa izmaiņas, līdz ar to nav noskaidrots, vai cilvēki var turpināt pārtrauktās badošanās režīmu gadiem ilgi un vai tas viņiem sniegs tādus pašus rezultātus kā dzīvniekiem. Jāuzsver, ka līdz šim veiktajos pētījumos vairāk analizēti jauni vai pusmūža pacienti ar lieko svaru, tāpēc gūtie rezultāti nevar tikt attiecināti uz citām pacientu grupām. Nav noskaidrota ne drošība, ne rezultāti, kādi var tikt sasniegti, lietojot pārtraukto badošanos pacientu grupām, kuras vēl nav pētītas.
Ievērojot pārtrauktās badošanās režīmu, novēro vielmaiņas procesu uzlabošanos un šūnu rezistences (nejutība) pret oksidatīvo stresu palielināšanos, lai gan specifiskie mehānismi, ar kuriem šī uzlabošanās tiek panākta, nav līdz galam izprasti un noskaidroti. Protams, ir nepieciešami turpmāki pētījumi, kas dotu iespēju precīzāk saprast procesus, kas veicina visus iepriekš aprakstītos uzlabojumus.
Svarīgi ir atzīmēt, ka ne visiem indivīdiem ir pieļaujama ilgstoša badošanās, tāpēc nākotnē pamatmērķis būtu izveidot precīzu farmakoloģisku ārstēšanas mehānismu, kas sniegtu tādu pat rezultātu kā badošanās, tikai bez ēšanas režīma izmaiņām. Vairāki pētījumi ar dzīvniekiem par kaloriju samazināšanas un pārtrauktās badošanās mehānismiem jau ir veikti. Pamatojoties uz to rezultātiem, ir izgudrotas un testētas farmakoloģiskas ierīces, kas imitē pārtrauktās badošanās efektus. Kā piemēru var minēt metformīnu – vielu, kas veicina līdzīgas metabolas izmaiņas kā badojoties. Latvijā tas ir diezgan plaši lietots medikaments, biguanīdu grupas līdzeklis, kas pazemina glikozes līmeni asinīs. Metformīns nestimulē insulīna sekrēciju, tāpēc tam nevajadzētu izraisīt hipoglikēmiju. Ir atrasti arī citi līdzekļi, kas varētu sniegt līdzīgu efektu kā pārtrauktā badošanās, taču pieejamos literatūras datos norādīts, ka to lietošana dzīvniekiem gan drošības, gan efektivitātes ziņā nav pārāka par pārtraukto badošanos.
Par pārtraukto badošanos var runāt, ja indivīds ilgāku (līdz pat 20 stundām) laiku izvairās no kaloriju uzņemšanas (atļauts lietot ūdeni, melnu kafiju un tēju bez cukura), atstājot vien 4–8 stundu ilgu laikposmu, kas paredzēts ēšanai. Piemēram, pārtiku var uzņemt tikai starplaikā no pulksten 13.00 līdz 17.00, pārējā diennakts laikā atļauts dzert ūdeni, tēju un melnu kafiju bez cukura. Pētījumos aprakstīts, ka labāku efektu metabolo procesu uzlabošanai sniedz tieši dienas pirmās puses maltīšu ieturēšana, respektīvi, ieteicams ēst laika sprīdī no pulksten 8.00 līdz 16.00, nevis, piemēram, no 14.00 līdz 22.00. Šāds ēšanas režīms varētu mazināt risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, kā arī uzlabo miega kvalitāti. Arī pacientiem, kas neplāno uzsākt pārtraukto badošanos, speciālisti rekomendē pēdējo maltīti ieplānot ne vēlāk kā 2–3 stundas pirms naktsmiera.
Jāņem vērā, ka minētajā laikposmā jāietur kvalitātes ziņā pietuvinātas maltītes kā ikdienā. Tas nozīmē, ka atļauto 4–8 stundu laikā nevajadzētu nodegustēt visu makdonalda piedāvājumu. Jāēd sabalansēts uzturs, neaizmirstot par šķiedrvielu, olbaltumvielu un taukvielu uzņemšanu. Ievērojot pārtraukto badošanos, nav rekomendējams krasi mazināt diennaktī uzņemto kaloriju daudzumu. Tas var izraisīt enerģijas zudumu, muskuļu masas samazināšanos un fizisko aktivitāšu mazināšanos, kas nepavisam nav šī ēšanas režīma mērķis. Pārtrauktā badošanās īpaši piemērota cilvēkiem, kuriem pamostoties nav apetītes. Arī ārsti gastroenterologi pēdējā laikā neuzstāj, ka veseliem cilvēkiem būtu obligāti jāietur brokastis, taču ir situācijas un konkrēti veselības stāvokļi, kad tomēr rekomendējam pacientam apēst nelielu porciju vismaz trīs stundu laikā pēc pamošanās.
Konsultācijas laikā, ja vien pacients jautā, vai viņam varētu būt piemērota pārtrauktā badošanās, vienmēr cenšamies noskaidrot, vai viņam nav ēšanas traucējumu – anoreksija vai bulīmija. Šādiem pacientiem noteikti nerekomendēsim uzsākt pārtraukto badošanos. Tāpat neiesakām badoties grūtniecēm vai sievietēm, kas zīda ar krūti bērniņu. Bērni un jaunieši ir vēl viena grupa, kam īpaši nepieciešams uzņemt pilnvērtīgu uzturu, tāpēc arī viņiem nav rekomendējams pārtrauktās badošanās režīms. Kā īpaši analizējama pacientu grupa ir personas ar dažādām hroniskām slimībām, piemēram, arteriālu hipertensiju, nepilnīgi kontrolētu cukura diabētu, kā arī pacienti, kam pastāvīgi jālieto medikamenti citu slimību dēļ. Gastroezofageālā atviļņa gadījumā pacientiem rekomendējam uzņemt pārtiku bieži, nelielām porcijām, tāpat arī pacientiem, kam ir žults atvilnis kuņģī un barības vadā, pastiprināti izvērtējam pārtrauktās badošanās lietderīgumu un efektus. Žults atvilnis biežāk tiek konstatēts pacientiem pēc kuņģa vai žultspūšļa operācijām un atsevišķos gadījumos, izmeklējot endoskopiski.
Pētījumu rezultāti par pārtrauktās badošanās ietekmi uz veselību
Jau 1997. gadā tika publicēts pētījums, kura rezultāti apliecināja, ka, mazinot pārtikas uzņemšanu (ierobežojot uzņemto kaloriju daudzumu) mūža garumā, dzīvniekiem novēroja būtiskas izmaiņas uz novecošanās procesiem. Pētījuma autori pieņēma, ka ar kaloriju samazināšanu radītie uzlabojumi notiek, jo tiek nomākta brīvo radikāļu darbība. Kopš tā laika ir veikti neskaitāmi pētījumi ar dzīvniekiem, lai dziļāk pētītu badošanās ietekmi uz vielmaiņas procesiem. Lai gan pārtrauktās badošanās ietekme uz dzīvildzes pagarināšanos, protams, ir atkarīga no multipliem faktoriem (tostarp no dzimuma, diētas, ģenētiskiem un vides faktoriem), pētījumi ar pelēm un pērtiķiem liecina, ka uzņemto kaloriju samazināšana ietekmē veselību kopumā. Ja runājam par cilvēkiem, protams, šim procesam jābūt kontrolētam un vajadzības gadījumā uztura speciālista uzraudzītam, lai pacients nebūtu tādā kaloriju deficītā, kas varētu draudēt ar veselības pasliktināšanos.
Vairāki pētījumi gan ar dzīvniekiem, gan ar cilvēkiem norāda, ka pozitīva ietekme uz veselību, ievērojot pārtraukto badošanos, nav tikai svara vai brīvo radikāļu produkcijas samazināšanas sekas. Šāds ēšanas režīms varētu uzlabot glikozes regulāciju, kā arī nomākt iekaisīgu procesu izpausmes. Badošanās laikā tiek novērota aktīvāka atbildes reakcija pret oksidatīvo un metabolo stresu, savukārt ēdiena uzņemšanas laikā šūnas uzsāk specifiskus augšanas un atjaunošanās procesus.
Glikoze un taukskābes ir galvenais šūnu enerģijas resurss. Pēc maltītes glikoze tiek lietota enerģijai, savukārt taukskābes tiek noglabātas taukaudos kā triglicerīdi. Badošanās laikā triglicerīdi tiek šķelti par taukskābēm un glicerolu, ko atkal lieto kā enerģijas avotu. Taukskābes tiek pārvērstas par ketonvielām, kas badošanās laikā sniedz enerģiju, piemēram, smadzenēm. Paēdušam cilvēkam ketonvielu līmenis asinīs ir relatīvi zems, tas sāk paaugstināties tikai 8–12 stundas pēc badošanās uzsākšanas. Zinot šos mehānismus, var spriest par piemērotākajiem laika intervāliem, lai ievērotu badošanās režīmu. Jāņem vērā, ka ketonvielas netiek izmantotas tikai kā enerģijas avots badošanās laikā, tām ir arī ietekme uz vairākiem proteīniem un molekulām, kas atbildīgas par ietekmi uz veselību un novecošanos, līdz ar to badošanās laikā producētām ketonvielām ir būtiska ietekme uz metabolismu kopumā. Zināms arī, ka ketonvielas stimulē konkrēta gēna ekspresiju, kam ir loma neirodeģeneratīvu slimību attīstīb.
Līdz nesenam laikam pētījumi par kaloriju mazināšanu un pārtraukto badošanos fokusējās galvenokārt uz novecošanos un dzīvildzi. Pētījumi par badošanos kā ēšanas režīmu tiek veikti jau aptuveni 100 gadu, un lielākajā daļā no tiem secināts, ka samazināta ēdiena uzņemšana pagarina dzīvildzi. Vienā no pirmajiem pētījumiem par badošanās tēmu Gudriks un līdzautori ziņoja, ka žurku vidējā dzīvildze pieaug par 80%, ja tās tiek barotas ik pārdienas, taču efekts atkarīgs no dzimuma, diētas, vecuma un ģenētiskiem faktoriem. Ir pat pieejama plaša metaanalīze par pētījumiem no 1934. līdz 2012. gadam, kurā norādīts, ka kaloriju samazināta uzņemšana žurkām pagarina vidējo dzīvildzi no 14 līdz 45%, kamēr pelēm šis pieaugums ir tikai 4–27% . Liao un līdzautoru 2010. un 2011. gadā publicētajos pētījumos ar pelēm norādīti daudzi pārtrauktās badošanās efekti atkarībā no peļu sugas un dzimuma – novēroja gan dzīvildzes pagarināšanos, gan samazināšanos; jāņem vērā, ka pētījumos kalorijas tika samazinātas par 40%, netika analizēts peļu veselības stāvoklis pirms badošanās, kā arī nāves iemesls. Dati liecināja, ka dzīvniekiem ar lielāku svara samazinājumu bija arī īsāka dzīvildze, turpretim dzīvildze pagarinājās tiem, kas zaudēja vismazāk tauku.
Cilvēkiem pārtrauktā badošanās var mazināt aptaukošanos, insulīna rezistenci, dislipidēmiju, hipertensiju un iekaisumu. Spriežot pēc līdzšinējiem datiem, pārtrauktās badošanās režīms efektivitātes ziņā ir pārāks par vienkārši uzņemto kaloriju mazināšanu, lai gan jāsaka, ka pētījumu ar cilvēkiem nav pietiekami, lai izvirzītu šādus apgalvojumus. 2005. gadā publicētā pētījumā piedalījās 16 veseli indivīdi, kas badojās ik pārdienas 22 dienas. Viņi zaudēja kopumā 2,5% no sākotnējā svara, 4% no kopējās tauku masas, kā arī viņiem par 57% samazinājās insulīna līmenis tukšā dūšā. Divos citos pētījumos katrā piedalījās ap 100 sieviešu, kam bija liekais svars. Vienā no tiem tika lietots pārtrauktās badošanās režīms 5 : 2 (5 dienas ēd, 2 badojas), savukārt otrā pētījumā par 25% samazinātu diennakts kaloriju uzņemšanas režīms. Sievietes abās grupās sešu nedēļu laikā zaudēja vienādu daudzumu svara, taču pārtrauktās badošanās grupā būtiski pieauga insulīna jutība un vairāk samazinājās vidukļa apkārtmērs.
Ievērojot pārtraukto badošanos, gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem uzlabojas fiziskās funkcijas. Piemēram, pelēm, kuras baroja tikai pārdienās, bija lielāka izturība skrienot nekā tām pelēm, kurām bija neierobežota pieeja ēdienam. Arī koordinācija uzlabojās tiem dzīvniekiem, kurus baroja tikai katru otro dienu. 2016. gadā veikta pētījuma rezultāti norāda, ka jauni vīrieši, kas ikdienā badojās 16 stundas, zaudēja taukus, taču, divus mēnešus nodarbojoties ar pretestības treniņiem, viņu muskuļu masa pieauga. 2017. gadā publicēta pētījuma datos minēts, ka dzīvniekiem, kas saņēma ēdienu ar garākiem laika intervāliem, uzlabojās kognitīvās funkcijas, tostarp asociatīvā atmiņa. 2009. gadā veikta klīniskā pētījuma dati liecina, ka vecāka gadagājuma pacientiem, kuri īslaicīgi ievēroja pārtrauktās badošanās režīmu, uzlabojās verbālā atmiņa. Savukārt 2016. gada pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie cilvēki ar lieko svaru un viegliem kognitīviem traucējumiem, secināts, ka, ievērojot 12 mēnešu ēšanas režīmu ar samazinātu kaloriju daudzumu, uzlabojās viņu verbālā atmiņa, uztvere un uzvedība . 2019. gada aprīlī publicēts liels multicentru randomizēts klīnisks pētījums, kurā norādīts, ka divus gadus ilga pastāvīga samazinātu kaloriju uzņemšana rada ievērojamus atmiņas procesu uzlabojumus, taču, neapšaubāmi, nepieciešami turpmāki pētījumi par pārtraukto badošanos un kognitīvām spējām senioru grupā, īpaši izslēdzot medikamentus, kas varētu ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību, kā arī neirodeģeneratīvu slimību attīstību.
Pārtrauktās badošanās ietekme uz slimībām
Aptaukošanās un cukura diabēts
Pētījumos ar dzīvniekiem secināts, ka pārtrauktā badošanās uzlabo insulīna jutību, kavē aptaukošanos, ko galvenokārt izraisa ar taukiem bagāta diēta, kā arī uzlabo diabētiskās retinopātijas izpausmes.
Okinavas salā cilvēki tradicionāli piekopj pārtrauktās badošanās ēšanas režīmu, tāpēc viņiem ir zemi aptaukošanās un cukura diabēta rādītāji, kā arī īpaši gara dzīvildze. Šīs salas iedzīvotāji lieto ar uzturvielām piesātinātu diētu, kam ir maz kaloriju. Viņi lieto daudz saldo kartupeļu, citus dārzeņus un pākšaugus.
Sešos īstermiņa pētījumos, kuros tika iekļauti pieaugušie ar lieko svaru un aptaukošanos, tika secināts, ka pārtrauktā badošanās ir vairāk efektīva svara mazināšanai nekā zināmās standarta diētas. Divu 2018. gadā veiktu pētījumu rezultāti norādīja, ka diennakts kaloriju mazināšana vai 24 stundu badošanās trīs reizes nedēļā uzlaboja insulīna rezistenci pacientiem ar prediabētu vai 2. tipa cukura diabētu.
Turpretī 2017. gadā tika veikts 12 mēnešus ilgs pētījums, kurā salīdzināja ik pārdienas ēšanas režīmu, diennakts uzņemto kaloriju samazināšanu un kontroles diētu. Dalībnieki abās mainītā ēšanas režīma grupās zaudēja svaru, taču tiem nenovēroja insulīna jutību, lipīdu vielmaiņas, arteriālā asinsspiediena uzlabošanos salīdzinājumā ar kontroles grupas dalībniekiem.
Kardiovaskulārās slimības
Ir pieejami vairāki pētījumi, kuru rezultāti norāda, ka gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem pārtrauktā badošanās uzlabo kardiovaskulāro slimību marķierus, tostarp arteriālo asinsspiedienu, sirdsdarbības ritmu miera stāvoklī, ietekmē augsta un zema blīvuma lipoproteīnu, triglicerīdu, glikozes, insulīna, kā arī insulīna rezistences līmeni, tāpat atrasta arī saistība ar aterosklerozes attīstības aizkavēšanu. The CALERIE (Comprehensive Assessment of Long-Term Effects of Reducing Intake of Energy) pētījumā norādīts, ka, smazinot kaloriju uzņemšanu par 12%, divu gadu laikā samazinājās vairāki kardiovaskulāro slimību riska faktori personām bez aptaukošanās. Kardiovaskulāro procesu indikatoru uzlabošanos parasti novēro 2–4 nedēļu laikā pēc pārtrauktās badošanās uzsākšanas, šis efekts izzūd dažu nedēļu laikā pēc atgriešanās pie normālas diētas.
Onkoloģiskas saslimšanas
Jau pirms aptuveni 100 gadiem veiktajos pētījumos ar dzīvniekiem secināts, ka, iespējams, badošanās ir efektīva onkoloģisko slimību ārstēšanā. Kopš tā laika veikti vairāki pētījumi ar grauzējiem, kuros norādīts, ka samazināta kaloriju uzņemšana mazina onkoloģisku slimību attīstību normālas novecošanās procesa laikā, kā arī uzlabo jau esoša onkoloģiska procesa jutību uz ķīmijterapiju un staru terapiju. Šobrīd norit atsevišķi klīniskie pētījumi ar onkoloģiskiem pacientiem, savukārt lielākajā daļā jau veikto pētījumu uzmanība pievērsta tieši pārtrauktās badošanās panesībai, blakusefektiem un biomarķieru raksturojumam. Piemēram, pētot uzņemto kaloriju samazināšanu pacientiem ar prostatas vēzi, tika secināts, ka pacientiem bijusi laba panesamība (95%) un viņi neuzrādīja nelabvēlīgus notikumus . Vairākos gadījumu pētījumos, kuros tika iekļauti pacienti ar glioblastomu, tika konstatēts, ka pārtrauktā badošanās var mazināt veidojuma augšanu un pagarināt dzīvildzi. Šobrīd tiek aktīvi pētīti pacienti ar krūts, olnīcu, prostatas, endometrija, kolorektālo vēzi un glioblastomu. Līdz šim nav pieejamu datu par to, ka pārtrauktā badošanās varētu ietekmēt onkoloģiska procesa attīstību cilvēkiem.
Neirodeģeneratīvi traucējumi
Pēc vairākiem epidemioloģiskiem pētījumiem var spriest, ka pārlieku kaloriju uzņemšana, īpaši pusmūžā, pastiprina insulta, Alcheimera un Pārkinsona slimības attīstību. Preklīniskos pētījumos ar dzīvniekiem norādīts, ka ik pārdienu ēšanas režīms var aizkavēt Alcheimera un Pārkinsona slimības sākumu un progresu.
Šobrīd no kontrolētiem pētījumiem nav iespējams gūt pietiekamus datus par to, ka pacientiem, kuriem ir risks saslimt ar neirodeģeneratīvām slimībām vai kuriem jau ir kāda no šādām slimībām, tiktu lietota pārtrauktā badošanos. Tādi pētījumi būtu jāuzsāk slimības sākumposmā, un tiem būtu jānorit pietiekami ilgi, lai varētu konstatēt brīdi, kad parādās slimību ietekmējoši efekti.
Bronhiālā astma
Svara samazināšana mazina bronhiālās astmas simptomus pacientiem ar lieko svaru. 2007. gada pētījumā pacientiem ar bronhiālo astmu pielietoja ik pārdienas ēšanas režīmu. Divu mēnešu laikā tiem viņiem samazinājās svars un samazinājās bronhiālās astmas simptomi.
Multiplā skleroze
Tā ir autoimūna slimība, kurai raksturīga aksonu demielinizācija un neironu deģenerēšanās. Pelēm ar eksperimentāli inducētu autoimūnu encefalomielītu ik pārdienas ēšanas režīms mazina autoimūno demielinizēšanos. Divos nesen veiktos pilotpētījumos konstatēts, ka pacientiem ar multiplo sklerozi, kas ievēroja pārtrauktās badošanās režīmu, simptomi mazinājās divu mēnešu laikā.
Artrīts
Ņemot vērā, ka pārtrauktā badošanās mazina iekaisīgos procesus, tā varētu arī pacientiem ar reimatoīdo artrītu sniegt pozitīvu efektu, taču pašlaik pieejami dati tikai par artrītu, turklāt pētījums ir relatīvi sen veikts.
Ķirurģiski un išēmiski audu bojājumi
Dzīvniekiem pārtrauktā badošanās samazina audu bojājumus un uzlabo traumatisku un išēmisku bojājumu reģenerāciju. Badošanās pirms operācijas mazina audu bojājumus un iekaisumu. Randomizētā multicentru pētījumā tika secināts, ka ikdienas kaloriju uzņemšanas mazināšana divu nedēļu laikā uzlaboja rezultātus pēc kuņģa apejas operācijas. Šādi dati liek domāt, ka pirms operācijas kontrolēta pārtrauktā badošanās varētu būt droša un efektīva metode, lai uzlabotu operācijas rezultātus.
Dažos pētījumos ar dzīvniekiem ir gūti secinājumi, ka pārtrauktās badošanās režīms ir efektīvs traumatisku galvas vai mugurkaula bojājumu gadījumā. Ievērojot pārtraukto badošanos, žurkām novēroja funkcionālo spēju uzlabošanos pēc mugurkaula kakla vai krūšu daļas bojājuma.
Aizvien jaunu pētījumu dati liecina, ka pārtrauktā badošanās var uzlabot sportistu sniegumu un var tik uzskatīta par praktisku pieeju, lai uzlabotu slimības gaitu sportistiem ar traumatiskiem smadzeņu vai mugurkaula bojājumiem.
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka pārtrauktā badošanās var pasargāt no smadzeņu, aknu un nieru išēmiskiem bojājumiem, taču, bez šaubām, jāturpina pētīt šī režīma potenciālie terapeitiskie efekti uz insultu un miokarda infarktu.
Noslēgumā jāuzsver – gan preklīniskie, gan arī klīniskie pētījumi liecina, ka intervāla badošanās var sniegt vairākus pozitīvus efektus uz vairākām slimībām, tostarp uz aptaukošanos, cukura diabētu, kadiovaskulārām, onkoloģiskām, kā arī neiroloģiskām slimībām. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka intervāla badošanās pagarina dzīvildzi, lai gan līdz šim veiktie klīniskie pētījumi noritējuši vien dažus mēnešus, tāpēc nav noskaidrots, vai cilvēki šādu ēšanas režīmu var turpināt ilgtermiņā, vairāku gadu garumā, un vai tas sniegs tādus pašus uzlabojumus kā dzīvniekiem. Līdz šim veiktajos klīniskajos pētījumos galvenokārt piedalījušies jauni vai pusmūža pacienti ar lieko svaru, tāpēc nav korekti šos datus attiecināt arī uz citām pacientu grupām. Turklāt nav pilnībā noskaidroti mehānismi, kā intervāla badošanās ietekmē metabolos procesus. To saprotot, būtu iespēja radīt mērķtiecīgu farmakoloģisku terapiju, kas pēc savas darbības līdzinātos pārtrauktās badošanās režīmam bez nepieciešamības mainīt ēšanas paradumus. Pētījumi, kuros analizēti kaloriju mazināšanas un pārtrauktās badošanās mehānismi dzīvniekiem, rezultējušies ar to, ka ir izveidoti un tiek testēti farmakoloģiski aģenti, kas varētu imitēt konkrētā pārtikas uzņemšanas režīma efektus. Kā piemēru var minēt metformīnu. Ir arī citi medikamenti, kas pētīti mazāk, taču dati, kas gūti pētījumos ar dzīvniekiem, liecina, ka šādu medikamentu drošība un efektivitāte, visticamāk, nav pārāka par pārtrauktās badošanās režīma ievērošanu.
Meklē manis izstrādātās mērķētas probiotikas lipīdu vielmaiņai šeit: ivbiotic.eu
Atsauces
1. Weindruch, R., Sohal, R. S. Caloric intake and aging. N Engl J Med, 1997, 337, 986–994.
2. Mattson, M. P., Moehl, K., Ghena, N., Schmaedick, M., Cheng, A. Intermittent metabolic switching, neuroplasticity and brain health. Nat Rev Neurosci, 2018, 19, 63–80.
3. Mattson, M. P. An evolutionary perspective on why food overconsumption impairs cognition. Trends Cogn Sci, 2019, 23, 200–212.
4. Di Francesco, A., Di Germanio, C., Bernier, M., de Cabo, R. A time to fast. Science, 2018, 362, 770–775.
5.Newman, J. C., Verdin, E. β-Hydroxybutyrate: a signaling metabolite. Annu Rev Nutr, 2017, 37, 51–76.
6. Mattison, J. A., Colman, R. J., Beasley, T. M. et al. Caloric restriction improves health and survival of rhesus monkeys. Nat Commun, 2017, 8, 14063–14063.
7. Swindell, W. R. Dietary restriction in rats and mice: a meta-analysis and review of the evidence for genotype-dependent effects on lifespan. Ageing Res Rev, 2012, 11, 254–270.
8. Liao, C. Y., Rikke, B. A., Johnson, T. E., Gelfond, J. A., Diaz, V., Nelson, J. F. Fat maintenance is a predictor of the murine lifespan response to dietary restriction. Aging Cell, 2011, 10, 629–639.
9. Redman, L. M., Smith, S. R., Burton, J. H., Martin, C. K., Il’yasova, D., Ravussin, E. Metabolic slowing and reduced oxidative damage with sustained caloric restriction support the rate of living and oxidative damage theories of aging. Cell Metab, 2018, 27(4), 805.e4–815.e4.
10. Heilbronn, L. K., Smith, S. R., Martin, C. K., Anton, S. D., Ravussin, E. Alternate-day fasting in nonobese subjects: effects on body weight, body composition, and energy metabolism. Am J Clin Nutr, 2005, 81, 69–73.
11. Harvie, M. N., Pegington, M., Mattson, M. P. et al. The effects of intermittent or continuous energy restriction on weight loss and metabolic disease risk markers: a randomized trial in young overweight women. Int J Obes (Lond), 2011, 35, 714–727.
12. Harvie, M., Wright, C., Pegington, M. et al. The effect of intermittent energy and carbohydrate restriction v. daily energy restriction on weight loss and metabolic disease risk markers in overweight women. Br J Nutr, 2013, 110, 1534–1547.
13. Chaix, A., Zarrinpar, A., Miu, P., Panda, S. Time-restricted feeding is a preventative and therapeutic intervention against diverse nutritional challenges. Cell Metab, 2014, 20, 991–1005.
14. Moro, T., Tinsley, G., Bianco, A. et al. Effects of eight weeks of time-restricted feeding (16/8) on basal metabolism, maximal strength, body composition, inflammation, and cardiovascular risk factors in resistance-trained males. J Transl Med, 2016, 14, 290.
15. Wahl, D., Coogan, S. C., Solon-Biet, S. M. et al. Cognitive and behavioral evaluation of nutritional interventions in rodent models of brain aging and dementia. Clin Interv Aging, 2017, 12, 1419–1428.
16. Witte, A. V., Fobker, M., Gellner, R., Knecht, S., Flöel, A. Caloric restriction improves memory in elderly humans. Proc Natl Acad Sci USA, 2009, 106, 1255–1260.
17. Horie, N. C., Serrao, V. T., Simon, S. S. et al. Cognitive effects of intentional weight loss in elderly obese individuals with mild cognitive impairment. J Clin Endocrinol Metab, 2016, 101, 1104–1112.
18. Mattson, M. P., Arumugam, T. V. Hallmarks of brain aging: adaptive and pathological modification by metabolic states. Cell Metab, 2018, 27, 1176–1199.
19. Wan, R., Camandola, S., Mattson, M. P. Intermittent food deprivation improves cardiovascular and neuroendocrine responses to stress in rats. J Nutr, 2003, 133, 1921–1929.
20. Willcox, D. C., Willcox, B. J., Todoriki, H., Curb, J. D., Suzuki, M. Caloric restriction and human longevity: what can we learn from the Okinawans? Biogerontology, 2006, 7, 173–177.
21. Harvie, M., Howell, A. Potential benefits and harms of intermittent energy restriction and intermittent fasting amongst obese, overweight and normal weight subjects — a narrative review of human and animal evidence. Behav Sci (Basel), 2017, 7(1), E4.
22. Furmli, S., Elmasry, R., Ramos, M., Fung, J. Therapeutic use of intermittent fasting for people with type 2 diabetes as an alternative to insulin. BMJ Case Rep, 2018. doi:10.1136/bcr-2017-221854
23. Sutton, E. F., Beyl, R., Early, K. S., Cefalu, W. T., Ravussin, E., Peterson, C. M. Early time-restricted feeding improves insulin sensitivity, blood pressure, and oxidative stress even without weight loss in men with prediabetes. Cell Metab, 2018, 27(6), 1212–1221.e3.
24. Trepanowski, J. F., Kroeger, C. M., Barnosky, A. et al. Effect of alternate-day fasting on weight loss, weight maintenance, and cardioprotection among metabolically healthy obese adults: a randomized clinical trial. JAMA Intern Med, 2017, 177, 930–938.
25. Fontana, L., Meyer, T. E., Klein, S., Holloszy, J. O. Long-term calorie restriction is highly effective in reducing the risk for atherosclerosis in humans. Proc Natl Acad Sci USA, 2004, 101, 6659–6663.
26. Martin, C. K., Bhapkar, M., Pittas, A. G., et al. Effect of calorie restriction on mood, quality of life, sleep, and sexual function in healthy nonobese adults: the CALERIE 2 randomized clinical trial. JAMA Intern Med, 2016, 176, 743–752.
27. Demark-Wahnefried, W., Nix, J. W., Hunter, G. R., et al. Feasibility outcomes of a presurgical randomized controlled trial exploring the impact of caloric restriction and increased physical activity versus a wait-list control on tumor characteristics and circulating biomarkers in men electing prostatectomy for prostate cancer. BMC Cancer, 2016, 16, 61.
28. Elsakka, A. M. A., Bary, M. A., Abdelzaher, E. et al. Management of glioblastoma multiforme in a patient treated with ketogenic metabolic therapy and modified standard of care: a 24-month follow-up. Front Nutr, 2018, 5, 20–20.
29. Arnold, S. E., Arvanitakis, Z., Macauley-Rambach, S. L. et al. Brain insulin resistance in type 2 diabetes and Alzheimer disease: concepts and conundrums. Nat Rev Neurol, 2018,14, 168–181.
30. Johnson, J. B., Summer, W., Cutler, R. G. et al. Alternate day calorie restriction improves clinical findings and reduces markers of oxidative stress and inflammation in overweight adults with moderate asthma. Free Radic Biol Med, 2007, 42, 665–674.
31. Choi, I. Y., Piccio, L., Childress, P. et al. A diet mimicking fasting promotes regeneration and reduces autoimmunity and multiple sclerosis symptoms. Cell Rep, 2016, 15, 2136–2146.
32. Müller, H., de Toledo, F. W., Resch, K. L. Fasting followed by vegetarian diet in patients with rheumatoid arthritis: a systematic review. Scand J Rheumatol, 2001, 30, 1–10.
33. Mitchell, J. R., Beckman, J. A., Nguyen, L. L., Ozaki, C. K. Reducing elective vascular surgery perioperative risk with brief preoperative dietary restriction. Surgery, 2013, 153, 594–598.
34. Mitchell, J. R., Beckman, J. A., Nguyen, L. L., Ozaki, C. K. Reducing elective vascular surgery perioperative risk with brief preoperative dietary restriction. Surgery, 2013, 153, 594–598.
35. Van Nieuwenhove, Y., Dambrauskas, Z., Campillo-Soto, A. et al. Preoperative very low-calorie diet and operative outcome after laparoscopic gastric bypass: a randomized multicenter study. Arch Surg, 2011, 146, 1300–1305.
Foto: Shutterstock
